Pagājušā gadsimta 50 tie tiek saistīti ar zvejniecības uzplaukumu bijušajā PSRS un arī rietumos. Tieši šajā laikā vācu konstruktori rada pirmos RB tipa zvejas kuģus ar metāla korpusiem, kuri nomaina līdz šim kuģojušos koka zvejas kuģīšus.
  Ar šiem zvejas kuģīšiem, kuri bija 18 m gari, 5.5 m plati un, kuru iegrime bija 1.8 m mūsu padomju zvejas kolhozi devās zvejā gan Baltijas jūrā, gan Rīgas jūras līcī. Jau tad RB tipa zvejas kuģi iemantoja ļoti labu slavu savas unikālās korpusa konstrukcijas dēļ. Tās būtība bija tajā, ka šis kuģis nerokas viļņos, bet tos skaisti izšūpo. Šī iemesla dēļ RB tipa kuģiem bija neapstrīdama priekšrocība, salīdzinot arī ar daudz vēlāk konstruētajiem salīdzinoši lielākajiem padomju zvejas kuģiem. Ja vilnis jūrā pārsniedz 1.5 metru augstumu, šie erbulīši (tāda bija šo kuģīšu iesauka) vilni izšūpoja, bet komanda varēja strādāt ar čībām kājās, kad uz lielākajiem zvejas kuģiem klājs no viļņiem tika tā mazgāts, ka bija jāmeklē paši garākie zābaki...
  Man vienas no pirmajām atmiņām par ostu, saistās tieši ar šādiem zvejas kuģīšiem. Kamēr mamma strādāja V. Plūdoņa zivju konservu fabrikā Mērsragā, es savas dienas pavadīju ostā līdz ar šiem zvejas kuģīšiem. Kad tie devās jūrā, tad skrēju tiem gar krastu līdzi, lecot pa vecajiem, akmeņainajiem moliem, tā tos pavadot jūrā un sagaidot no tās atgriežamies ar lielajiem lomiem... Kad man palika seši gadi, radās iespēja braukt zvejniekiem līdz jūrā. Vīri mani noslēpa aiz ledusskapja kubrikā, kamēr izgājām jūrā. Pirmā zveja, pirmie lielie viļņi, pirmā jūras slimība - tas sasaistīja manu dzīvi ar jūru ciešā mezglā.
  Gadiem ejot izaugu, pabeidzu Engures jūrskolu. Ap to laiku jau pēdējie erbulīši, šķiet pamazām tika norakstīti. Un arī mana dzīve aizvijās ļoti tālu gan no jūras, gan no mazā zvejniekciema, kā man tolaik šķita, uz neatgriešanos...Skaistais bērnības laiks, kā vienmēr esmu vēlējies tajā atgriezties. Taču, ja ko ļoti stipri vēlies, tas mēdz piepildīties!!!
  Dāmas un kungi, man ir tas gods, prieks, privilēģija un unikālā iespēja dalīties ar jums savos piepildītajos sapņos: Aicinu Jūs uz jahtas „Palsa” klāja, lai dotos zilajās viļņu tālēs. Kuģītis "Palsa" ir 1952. Gadā Vācijā būvēts RB tipa zvejas kuģis, kurš ir atjaunots un pārbūvēts par atpūtas kuģi. Kuģa garums pārbūves rezultātā sasniedz 20 metrus. Jūsu drošībai tam ir uzkonstruēts un pielikts 8 tonnas smags ķīlis un kuģa iegrime sasniedz 2.4 m. Jūsu ērtībai zivju rūme ir pārbūvēta par dzīvojamo daļu ar 4 ērtām kajītēm, kur no katras pa iluminatoru paveras skats uz putojošajiem viļņiem, augšklājā ir plašs gaišs salons ar TV un video, jūsu labsajūtai - kambīze (kuģa virtuve), kurā varat ļauties savām kulinārijas izdarībām, tualete, duša un sauna, kā arī sauļošanās klājs - tas viss jūs sagaida uz kuģa "Palsa" klāja. Kuģim ir uzstādīti garāki masti un uzliktas skaistas buras. Tomēr neuztraucieties par pretvēju, jo joprojām par kuģa gaitu gādā uzticams vācu 450 z/s dzinējs, kas ļauj kuģim attīstīt 8.5 mezglu kruīza ātrumu, bet joprojām paliek gandrīz nesadzirdams.
  Dāmas un kungi, erbulītis ir pārvērties un atgriezies, iespējams, lai piepildītu arī Jūsu nepiepildītos sapņus. Ja tas ir tā, tad mēs esam vienā laivā un viss neiespējamais kļūs iespējams...
Patiesā cieņā,
Lauris Karlsons
Kuģīša "Palsa" kapteinis